Muzejā “Ebreji Latvijā” turpinās mākslinieka Mihaila Jo (1893-1960) 130. gadadienai veltītā izstāde.
Mihails Jo (īstajā vārdā – Meiers Joffe) dzimis Vitebskā, taču lielākoties savu dzīvi nodzīvoja Rīgā. Viņš bija gleznotājs un grafiķis, scenogrāfs un teātra teorētiķis, skolotājs un mākslas kritiķis.
Izmantojot zīmējumus, dekorācijas un grāmatu ilustrācijas, izstāde piedāvā dažādas Jo darbu puse, taču to nevar saukt par stingri māksliniecisku: lielākā daļa mākslinieka darbu ir pazudusi. Muzejā “Ebreji Latvijā” glabājas unikāla viņa skiču kolekcija, bet uzsvars izstādē likts uz teksta materiāliem: dokumentiem, vēstulēm, atmiņas. Caur tiem Jo atklājas ne tikai – un pat ne tik ļoti – kā mākslinieks, bet arī kā cilvēks.
Par vienu no izstādes galvenajiem motīviem var saukt mākslinieka ieslodzījumu un trimdu Gulagā kā daļa no Staļina pēdējās antisemītiskās kampaņas. M. Jo pavada piecus gadus Vorkutā, bet arī tur viņš nebeidz būt radošs. Viņa radītas trimdā skices ir saglabājušās , kā arī vēstules no pateicīgiem studentiem, kuriem Jo mācīja gleznošanu nometnē.
Teātris Mihaila Jo dzīvē ieņēma nozīmīgu vietu. Izstādē var aplūkot, piemēram, viņa grāmatu par ebreju teātra teoriju “Pesimisma teātris” (1938), kopbildi ar Maskavas ebreju teātra trupas dalībniekiem (1940. gadi) un dekorāciju, ko mākslinieks ir darinājis izrādei “Diena un nakts” (1927) Rīgas Ebreju teātrī, fotogrāfiju.
Tieši šajā ēkā (šobrīd Rīgas ebreju kopiena) var aplūkot izstādi, kas ir veltīta Mihaila Jo dzīvei un darbam.
