Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova (1892-1981) savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam. Mūža lielāko daļu Beļcova nodzīvoja Latvijā, kur arī viņas daiļrade guva atzinību.
Beļcova mācījās Penzas mākslas skolā (1914-1917), kur iepazinās ar nākamo vīru mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) un citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem.
Pēc Penzas skolas pabeigšanas 1917. gadā Beļcova aizbrauca uz Petrogradu (tagadējo Sanktpēterburgu), kur iestājās Petrogradas Valsts brīvajās mākslas darbnīcās (Петроградские государственные свободные художественные мастерские (ПГСХУМ), 1918-1919) un mācījās pie slavenā avangarda mākslinieka Natana Altmana (Натан Альтман, 1889-1970).
1919. gadā pēc Romana Sutas aicinājuma Beļcova atbrauca uz Rīgu, kur ātri iekļāvās vietējā mākslas vidē, piedalījās izstādēs un citos projektos.
Beļcova ir viena no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.
Ar savu daiļradi viņa ienesa vietējās mākslas kopainā oriģinālu modernisma principu interpretāciju un īpatnēju pasaules uztveri.
20. gs. 30. gados Latvijā mainījās mākslas, kultūras un politikas aina. 1934. gadā apvērsuma rezultātā pie varas nāca Kārlis Ulmanis. Līdzīgi kā tas notika citās Eiropas valstīs, parlamentārās republikas vietā Latvijā tika ieviesta autoritārā diktatūra.
Notika mākslas dzīves centralizācija un tika popularizēts tā saucamais “nacionālais stils”. Daudzi mākslinieki pievērsās etniskajai tematikai. Modernisma meklējumi vairs nebija aktuāli. Šajā situācijā Beļcovas daiļrade atradās ārpus šīm tendencēm – gan tematiski, gan pēc izpildījuma manieres.
Atrašanās ārpus meinstrīma un reta dalība izstādēs daļēji izskaidro faktu, ka 20. gs. 30. gados un 40. gadu sākumā mākslas kritiķi par Beļcovu rakstīja salīdzinoši maz. Tomēr ir arī cits iespējamais iemesls – nacionālais jautājums.
Savā dienasgrāmatā 1940. gada ierakstos viņa atzīmē, ka vietējo latviešu attieksme ir atsvešināta, bet arī padomju krievi viņu neuzskata par “savējo”. Tajā pašā laikā māksliniece neatradās izolācijā, viņai bija dažādu tautību draugi un paziņas.