Loading...

Rīgas geto Aleksandras Beļcovas zīmējumos

Šīs izstādes mērķis ir izsekot, kā indivīds reaģē uz traģēdiju, kas izvēršas viņam blakus. Latvijas māksliniece Aleksandra Beļcova veidoja zīmējumu sēriju kā sava veida terapiju, vērojot Holokaustu. Izstādes digitālā versija ir veidota projekta „Māksla un Holokausts: pārdomas kopīgai nākotnei” ietvaros.

A. Beļcovas zīmējumi no “Rīgas geto sērijas” pēc kara un līdz pat mākslinieces nāvei 1981. gadā glabājās viņas dzīvoklī citu darbu vidū. Pēc Beļcovas meitas Tatjanas Sutas (1923-2004) nāves, saskaņā ar viņas testamentu, ģimenes dzīvoklis Rīgas centrā un tajā esošie Aleksandras Beļcovas un viņas vīra Romana Sutas mākslas darbi un privātais arhīvs nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) īpašumā un šobrīd veido abu mākslinieku vārdā nosauktā muzeja pamatkrājumu.

Aprakstot muzeja kolekciju, uzreiz nebija skaidrs, ka daudziem zīmējumiem ar raudošu sievieti un diviem bērniem ir kāds sakars ar geto. Saprast to palīdzēja mākslinieces rakstītās atmiņas, kurās attēlos redzamā paziņa tika pieminēta, un pašas skices – to lielākajai daļai izmantots vienāds sliktas kvalitātes papīrs, tiem ir vienāds formāts un, acīmredzot kādreiz tie atradās vienā blociņā kopā ar citiem holokausta tēmai veltītajiem zīmējumiem.

Viena no skicēm ir datēta, mākslinieces meitas figūras un portretu skices attiecīgajā vecumā citās blociņa lapās neliek šaubīties par to, ka visi šie zīmējumi tapa kara laikā, kad māksliniecei nebija pieejami labi materiāli un kvalitatīvs papīrs. Lielais gleznotais pašportrets vēl padomju laikā nonāca privātkolekcijā (piederēja latviešu tēlniekam Mārtiņam Zauram (1915-1998), tagad – Zuzānu ģimenes kolekcija).

Nedz zīmējumi, nedz pašportrets nekad nav bijuši eksponēti un publicēti.

2017. gada rudenī Žaņa Lipkes memoriālā notika izstāde “Aleksandras Beļcovas Rīgas geto zīmējumi”, kurā tika eksponēta šīs sērijas lielākā daļa, tai skaitā arī pašportrets no privātkolekcijas. Savukārt izstādes katalogā tika publicēti visi sērijas zīmējumi, pasteļi, akvareļi un gleznotais pašportrets, kas pašlaik veido šīs virtuālās izstādes kodolu.

Muzeja “Ebreji Latvijā” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju veidotajā virtuālajā izstādē visi šīs sērijas darbi skatāmi 4 tematiskās sadaļās: “(Ebreji) Rīgas ielās un geto”, “Iedomājoties neiedomājamo: slepkavības ainas”, “Sērojošā māte”, “Pašportrets – rekviēms traģēdijai”. Izstādi papildina stāsts par Rīgas geto un mākslinieci Aleksandru Beļcovu.